Otrā sadaļa. Kristīgās ticības apliecinājums |
Ticības simboli |
| 185
171,949 |
Kurš saka: "Es ticu", saka: "Es pieņemu to, kam mēs ticam." Vienotībai ticībā vajag kopīgu ticības valodu, kas ir normatīva visiem un visus vieno tajā pašā ticības apliecinājumā. |
| 186
|
Kopš paša tās iesākuma apustuliskā Baznīca ir izteikusi un nodevusi tālāk savu ticību īsās un visiem normatīvās formulās. [1] Bet jau ļoti agri Baznīca ir gribējusi arī apkopot savas ticības būtību organiskos un sakārtotos kopsavilkumos, kas īpaši domāti kandidātiem uz Kristību: |
|
|
"Šo ticības apkopojumu veidoja nevis pēc cilvēciskiem ieskatiem, bet gan sekojoši: no Svētajiem Rakstiem apkopoja visu svarīgāko, lai vienīgo ticības mācību sniegtu pilnā apjomā. Un tāpat kā sinepes sēkla pavisam mazā graudiņā satur lielu skaitu zaru, tā arī šis ticības kopsavilkums, izteikts dažos vārdos, sevī ietver visu patiesās dievbijības atziņu, ko satur Vecā un Jaunā Derība." [2] |
| 187
|
Šos ticības apkopojumus sauc par "ticības apliecinājumiem", jo tie rezumē ticību, kuru apliecina kristieši. Tos sauc par "Credo" pirmā vārda dēļ, ar kuru tie parasti sākas: "Es ticu" (lat. "Credo..." ). Tos sauc arī par "ticības simboliem". |
| 188
|
Grieķu vārds symbolon apzīmē kāda pārlauzta priekšmeta (piemēram, kāda zīmoga) vienu pusi, kuru uzrādīja kā atpazīšanas zīmi. Pārlauztā priekšmeta daļas tika saliktas kopā, lai apstiprinātu nēsātāja personu. Ticības simbols tātad ir ticīgo cilvēku atpazīšanas un vienotības zīme. Vēlāk ar vārdu symbolon apzīmēja apkopojumu, krājumu vai īsu kopsavilkumu. "Ticības simbols" ir galveno ticības patiesību apkopojums. Tas arī nosaka vietu, kuru ticības simbols ieņem katehēzē kā pirmais un fundamentālais atskaites punkts. |
| 189
1237,232 |
Pirmā "ticības apliecināšana" notiek Kristības sakramenta laikā. "Ticības simbols" vispirms ir Kristības simbols. Tā kā Kristība tiek dota "Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā" ( Mt 28, 19), tad Kristības sakramenta laikā ticības patiesības tiek sakārtotas, ņemot vērā to saistību ar trim Svētās Trīsvienības Personām. |
| 190
|
Simbols tātad sastāv no trim daļām: "Vispirms runa ir par pirmo dievišķo Personu un par apbrīnojamo radīšanas darbu; tad par otro dievišķo Personu un par cilvēku pestīšanas noslēpumu; visbeidzot - par trešo dievišķo Personu - mūsu svētdarīšanas cēloni un avotu." [3] Tās ir "mūsu (Kristības) zīmoga trīs nodaļas" [4]. |
| 191
|
"Simbols ir iedalīts trijās daļās un apkopots dažādos noteiktos pantos. Pēc kādas Baznīcas tēvu bieži lietotas līdzības mēs šos pantus saucam par artikuliem [lat. articulus ]. Patiešām, līdzīgi mūsu ķermeņa locekļiem, kurus savstarpēji nošķir locītavas [lat. articulus ], tāpat arī šajā ticības apliecinājumā trāpīgi un pamatoti par artikuliem [lat. articulus ] tiek nosauktas tās patiesības, kurām mums jātic katrai atsevišķi un atšķirīgi." [5] Pēc kādas senas tradīcijas, ko pauž jau sv. Ambrozija darbi, pastāv arī paraša uzskaitīt divpadsmit ticības apliecinājuma artikulus, ar apustuļu skaitu simbolizējot apustulisko ticību kopumā. [6] |
| 192
|
Gadsimtu gaitā kā atbilde uz dažādo laikmetu vajadzībām ir sarakstīti daudzi ticības apliecinājumi jeb simboli: dažādo vietējo apustulisko un seno Baznīcu simboli [7], simbols "Quicumque", saukts par sv. Atanāzija simbolu [8], dažu koncilu ticības apliecinājumi (Tolēdo [9], Laterāna [10], Lionas [11], Tridentas [12] ) vai arī dažu pāvestu ticības simboli, tādi kā, piemēram, "Fides Damasi" [13] vai Pāvila VI "Dieva tautas Credo" 1968. gadā [14]. |
| 193
|
Nevienu no ticības simboliem, kas tapuši dažādos Baznīcas dzīves posmos, nevar uzskatīt par novecojušu un nederīgu. Tie mums palīdz šodien sasniegt un padziļināt ticību, kura joprojām tiek piedāvāta, pateicoties šiem senajiem ticības kopsavilkumiem. |
|
|
No visiem šiem ticības simboliem diviem ir pavisam īpašau vieta Baznīcas dzīvē. |
| 194
|
Pirmkārt, Apustuļu simbols, kas šādi nosaukts tādēļ, ka tas pamatoti tiek vērtēts kā uzticīgs apustuļu ticības kopsavilkums. Tas ir Romas Baznīcas senais Kristību simbols. Lielo autoritāti, kas tam piemīt, nosaka sekojošs fakts: "Tas ir simbols, ko glabā romiešu Baznīca, tā, kurā bijis Pētera, pirmā apustuļa, sēdeklis un kurai viņš atnesa kopīgo mācību." [15] |
| 195
242,245 465 |
Otrs ir Nīkajas-Konstantinopoles simbols, kura lielās autoritātes pamatā ir tā izcelsme - tas radies divu pirmo ekumenisko koncilu rezultātā (325. un 381. gadā). Tas vēl šodien ir kopējs visām lielajām Austrumu un Rietumu Baznīcām. |
| 196
|
Mūsu ticības izklāsts ņems par pamatu Apustuļu simbolu, kurš veido, tā sakot, "vissenāko romiešu katehismu". Taču izklāsts tiks papildināts ar pastāvīgām norādēm uz Nīkajas-Konstantinopoles simbolu, kurš bieži ir izteiktāks un detalizētāks. |
| 197
1064 |
Kā mūsu Kristības dienā, kad visa mūsu dzīve tika uzticēta "mācības normai" ( Rom 6, 17), uzņemsim dzīvību nesošās ticības simbolu. Ticībā izrunājot Credo, nozīmē nonākt vienotībā ar Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, tas nozīmē nonākt arī vienotībā ar visu Baznīcu, kura nodod mums ticību un kuras klēpī mēs ticam: |
| 1274
|
"Šis Simbols ir garīgais zīmogs, [..] mūsu sirds apcere un vienmēr klātesošā sardze, šis Simbols noteikti ir mūsu dvēseles dārgumu krātuve." [16] |