MADONAS ROMAS KATOĻU DRAUDZE
(Kristus Karaļa baznīca)
ATRAŠANĀS VIETA
Madonas Romas katoļu draudze līdz 1940. gadam atradās Madonas apriņķa dienvidu daļā (tagad Madonas rajonā). Madonas Romas katoļu draudze robežojas ar Barkavas, Atašienes, Jēkabpils, Kokneses, Cēsu, Gulbenes un Lubānas katoļu draudzi. Attālums līdz Barkavas baznīcai — 29 km, Atašienes — 55 km, Jēkabpils — 58 km, Kokneses — 70 km, Cēsu — 93 km, Gulbenes — 57 km un līdz Lubānas katoļu baznīcai — 43 km (AL-68).
DRAUDZES BAZNĪCA
Par šīs baznīcas būvi ļoti rūpējās Barkavas prāvests Miķelis Dukaļskis, viņš baznīcas būvei ziedoja 7830 latu, Pinskas bīskaps Lozinskis -t- 3000 latu, pārējo summu saziedoja Barkavas draudzes locekļi. Baznīcas celtniecību nobeidza 1934. gadā, tā paša gada 19. martā bīskaps Rancāns to konsekrēja. (Plašāk par to 1995. gadā izdotajā grāmatā «Latvijas Romas katoļu baznīcas».)
Madonas baznīca ir 11 m gara un 7,87 m plata. Baznīca ir mūra celtne ar cinkotā skārda jumtu. Tā ir viennavas telpa ar koka, daļēji ar cementa grīdu. Baznīcā ir elektrība un centrālapkure, apkurināma ir arī sakristeja.
Līdz pastam ir 1 km, bet līdz autoostai un dzelzceļa stacijai — 1,5 km (AL-68).
DRAUDZE
Madonā Barkavas prāvests Dukaļskis sāka noturēt dievkalpojumus jau pirms baznīcas uzcelšanas. Dievkalpojumus noturēja Madonas ģimnāzijas telpās. Tā zināmā mērā bija kā Barkavas filiāle, tikai vēlāk Madona kļuva par patstāvīgu draudzi, kurā rezidēja draudzes prāvesti. 1934. gadā Madonas Romas katoļu draudzē bija tikai 250 draudzes locekļu, bet šim skaitlim vēl jāpieskaita arī tie katoļi, kuri tiek apkalpoti misiju punktos, vismaz 20 pagastos. Priekšstatu par Madonas katoļu draudzi var sniegt šāds pārskats.
1939. gadā n6 45 Madonas baznīcā nokristītajiem bērniem: 2 — no Madonas pilsētas, 2 — no Lazdonas pagasta, 2 — no Cesvaines pagasta, 3 — no Dzelzavas pagasta, 1 — no Grašu pagasta, 1 — no Kraukļu pagasta, 2 — no Liezeres pagasta, 8 — no Lubānas pagasta, 2 — no Lubejas pagasta, 2 — no Ļaudonas pagasta, 1 — no Mārcienas pagasta, 2 — no Meirānu pagasta, 3 — no Mētrienas pagasta, 2 — no Patkules pagasta, 4 — no Praulienas pagasta, 1 — no Sarkaņu pagasta, 1 — no Sāvienas pagasta, 1 — no Vestienas pagasta, 4 — no Viesienas pagasta (Kr. R. 1939.).
1975. gadā Madonas katoļu draudzē bija 900 praktizējošo katoļu, parastajās svētdienās dievkalpojumos piedalījās 60 dievlūdzēju, lielākos svētkos — 200, gadā — 1520 dievgaldnieku (AL-75).
1995. gadā draudzē bija 2100 draudzes locekļi, gadā — 8456 dievgaldnieki. 1968. gadā kūrijai iesniegtajā ziņojumā norādīts, ka 90% no dievlūdzējiem ir latvieši, 10% — poļi. Dievkalpojumi notiek katru svētdienu, izņemot mēneša II svētdienu, pīkst. 13.00, mēneša otrajā svētdienā — pīkst. 15.30 (AL-92).
Draudzes īpašās svētku dienas:
Vienīgās atlaidās gadā ir Kristus Karaļa svētki, tie ir pēdējā oktobra svētdienā (AL-68).