pr. PĀVILS STAŅISLAVS KAMOLA
Madonas draudzē kalpo kopš 2015. gada oktobra
Dzimis: 07.05.1974
Kristīts: 14.07.1974
Ordinēts: 02.06.2001.
Latvijā: kopš 21.07.2011
Vārda diena: 29.06
Mob. tālr.: (+371) 274-64-820
E-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.
_______________________
PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKPOSMA XXV SVĒTDIENA
30. Bet Viņš mācīja savus mācekļus un sacīja tiem: Cilvēka Dēls tiks nodots ļaužu rokās; un tie Viņu nonāvēs; un pēc nogalināšanas Viņš trešajā dienā augšāmcelsies. 31. Bet tie šo vārdu nesaprata un baidījās Viņam jautāt. 32. Un viņi nonāca Kafarnaumā. Kad viņi bija namā, Viņš jautāja tiem: Par ko jūs ceļā runājāt? 33. Bet viņi klusēja, jo tie ceļā savā starpā bija strīdējušies, kurš no tiem lielāks. 34. Un Viņš, apsēdies, piesauca tos divpadsmit un sacīja tiem: Ja kas grib būt pirmais, tas būs no visiem pēdējais un visu kalps. 35. Un Viņš ņēma bērnu, novietoja to viņu vidū un, to apskāvis, sacīja tiem: 36. Kas vienu no šiem bērniem uzņem manā vārdā, tas mani uzņem; bet kas mani uzņem, tas neuzņem mani, bet to, kas mani sūtījis. 37. Jānis Viņam atbildēja un sacīja: Mācītāj, mēs redzējām kādu, kas mums neseko, Tavā vārdā ļaunos garus izdzenam; un mēs viņam aizliedzām.
(Mk 9, 30-37)
_______________________
_______________________
PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKPOSMA XXVI SVĒTDIENA
38. Bet Jēzus sacīja: Neliedziet viņam, jo neviens nedara manā vārdā brīnumu, kas tūdaļ varētu par mani ļaunu runāt. 39. Jo kas nav pret jums, tas ir ar jums. 40. Jo kas jums pasniegs manā vārdā dzeršanai biķeri ūdens, tāpēc, ka jūs Kristum piederat, patiesi es jums saku, tam viņa alga nezudīs. 41. Un ja kas apgrēcina vienu no šiem mazajiem, kas uz mani tic, tam būtu labāk, ja tam kaklā piekārtu dzirnakmeni un iemestu viņu jūrā. 42. Un ja tevi apgrēcina tava roka, nocērt to: labāk tev kroplim ieiet dzīvībā, nekā ar divām rokām ieiet ellē, neizdzēšamā ugunī, 43. Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest. 44. Un ja tava kāja tevi apgrēcina, tad nocērt to: labāk tev klibam ieiet mūžīgā dzīvībā, nekā tev divas kājas un tiec iemests ellē, neizdzēšamā ugunī, 45. Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest. 46. Un ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to: labāk tev ir kā vienacim ieiet Dieva valstībā, nekā tev divas acis un tu tiec iemests elles ugunī, 47. Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest. 48. Jo ikviens ugunī taps sālīts, un katrs upuris tiks sālī sālīts. 49. Sāls ir laba, bet ja sāls paliek nederīga, ar ko jūs to padarīsiet derīgu? Turiet sāli sevī un uzturiet mieru savā starpā!
(Mk 9, 38-49)
_______________________
_______________________
PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKPOSMA XXVII SVĒTDIENA
2. Un farizeji pienāca un, Viņu kārdinādami, jautāja: Vai vīrs drīkst šķirties no sievas? 3. Bet Viņš atbildēdams sacīja tiem: Ko Mozus jums pavēlējis? 4. Tie sacīja: Mozus atļāvis rakstīt šķiršanās grāmatu un šķirties. 5. Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Jūsu cietsirdības dēļ viņš jums šo likumu rakstījis. 6. Bet no radīšanas sākuma Dievs viņus radīja kā vīrieti un sievieti. 7. Tāpēc cilvēks atstās savu tēvu un māti un paliks pie savas sievas. 8. Un tie būs divi vienā miesā. Tātad viņi jau nav divi, bet viena miesa. 9. Tāpēc, ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt. 10. Un Viņa mācekļi mājās atkal jautāja Viņam par to pašu. 11. Un Viņš tiem sacīja: Ja kas no savas sievas šķiras un citu precē, tas pārkāpj laulību ar viņu. 12. Un ja sieva šķiras no sava vīra un iziet pie cita, tā pārkāpj laulību.
13. Un Viņam atnesa bērniņus, lai Viņš tiem pieskartos, bet mācekļi norāja nesējus. 14. Jēzus, tos redzēdams, saīga un sacīja viņiem: Laidiet bērniņus pie manis nākt un neliedziet viņiem, jo tādiem pieder Dieva valstība. 15. Patiesi, es jums saku: kas Dieva valstību nepieņem kā bērns, tas tanī neieies. 16. Un Viņš tos apskāva un, uzlicis tiem rokas, tos svētīja.
(Mk 10, 2-16)
_______________________
_______________________
PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKPOSMA XXVIII SVĒTDIENA
17. Un kad Viņš bija izgājis ceļā, kāds piesteidzās un, ceļos pret Viņu nometies, lūdza Viņu: Labais Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvošanu? 18. Bet Jēzus sacīja viņam: Kāpēc tu mani sauc par labo? Neviens nav labais, kā vienīgi Dievs. 19. Tu baušļus zini: tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, tev nebūs krāpt, tev būs tēvu un māti godāt! 20. Bet tas atbildēja un sacīja Viņam: Mācītāj, no savas jaunības es esmu visu to pildījis. 21. Bet Jēzus, uzlūkodams viņu, iemīlēja to un sacīja tam: Viena tev trūkst: ej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod nabagiem, un tev būs manta debesīs; un nāc, seko man! 22. Tas, noskumis par šo vārdu, aizgāja bēdīgs, jo viņam bija daudz īpašumu. 23. Un Jēzus apskatījies sacīja saviem mācekļiem: Cik grūti tiem, kam bagātība, ieiet Dieva valstībā!
24. Bet mācekļi iztrūkās par Viņa vārdiem. Bet Jēzus atkal atbildēdams, sacīja tiem: Bērniņi, cik grūti ieiet Dieva valstībā tiem, kas paļaujas uz naudu! 25. Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci nekā bagātam ieiet Dieva valstībā. 26. Tie vēl vairāk brīnījās un savā starpā runāja: Un kas tad var kļūt pestīts? 27. Un Jēzus, viņus uzlūkodams, sacīja: Tas nav iespējams cilvēkiem, bet ne Dievam, jo Dievam viss ir iespējams. 28. Un Pēteris sāka Viņam runāt: Lūk, mēs visu atstājām un sekojām Tev. 29. Jēzus atbildēdams sacīja: Patiesi es jums saku: nav neviena, kas manis un evaņģēlija dēļ būtu atstājis namu vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai bērnus, vai tīrumus, 30. Kas tagad, šinī laikā, nesaņemtu simtkārt tik daudz, kaut caur vajāšanām, namus un brāļus, un māsas, un mātes, un bērnus, un tīrumus, un nākošajā laikā mūžīgo dzīvi.
(Mk 10, 17-30)
_______________________
_______________________
PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKPOSMA XXIX SVĒTDIENA
35. Un Zebedeja dēli, Jēkabs un Jānis, piegājuši pie Viņa, sacīja: Mācītāj, mēs vēlamies, lai Tu mums darītu, ko vien mēs lūgsim! 36. Bet Viņš tiem sacīja: Ko jūs vēlaties, lai es jums darītu? 37. Tie sacīja: Dod mums, lai mēs Tavā godībā sēdētu viens tavā labajā, otrs Tavā kreisajā pusē! 38. Bet Jēzus viņiem sacīja: Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko es dzeru, un tapt kristīti kristībā, kurā es tieku kristīts? 39. Bet tie Viņam sacīja: Mēs varam! Bet Jēzus viņiem sacīja: Biķeri, kuru es dzeru, jūs gan dzersiet un tapsiet kristīti kristībā, kurā es topu kristīts, 40. Bet sēdēt pie manas labās vai kreisās rokas man nepiederas dot jums, bet kuriem tas ir sataisīts.
41. Kad tie desmit to dzirdēja, tie ņēma to Jēkabam un Jānim ļaunā. 42. Bet Jēzus tos pieaicināja un sacīja viņiem: Jūs zināt, ka tie, kas tiek uzskatīti par tautu valdniekiem, valda pār tām; un viņu valdnieki izmanto varu pār tām. 43. Bet tā lai nav jūsu starpā, bet kas grib tapt lielāks, lai ir jūsu sulainis! 44. Bet kas no jums grib būt pirmais, lai ir visu kalps! 45. Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš kalpotu un dotu savu dzīvību daudzo atpestīšanai.
(Mk 10, 35-45)
_______________________
_______________________
PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKPOSMA XXX SVĒTDIENA
46. Un tie nonāca Jērikā; un Viņam ar saviem mācekļiem un daudz ļaudīm no Jērikas izejot, Bartimejs, Timeja dēls, būdams neredzīgs, sēdēja ceļmalā un ubagoja. 47. Viņš, izdzirdis, ka tas ir Jēzus no Nācaretes, sāka saukt un sacīja: Jēzu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! 48. Un daudzi to apsauca, lai viņš paliktu klusu. Bet viņš vēl skaļāk sauca: Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! 49. Un Jēzus apstājies lika viņu pasaukt. Un tie sauca neredzīgo, sacīdami viņam: Nebīsties, celies, Viņš tevi sauc! 50. Tas, nometis savu mēteli, cēlās un nāca pie Viņa. 51. Un Jēzus, uzrunādams, sacīja viņam: Ko tu gribi, lai es tev daru? Bet aklais sacīja Viņam: Mācītāj, lai es redzu! 52. Bet Jēzus viņam sacīja: Ej, tava ticība tevi glābusi. Un tūdaļ tas redzēja un ceļā Viņam sekoja.
(Mk 10, 46b-52)
_______________________
_______________________
PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKPOSMA XXXI SVĒTDIENA
28. Un pienāca viens no rakstu mācītājiem, kas bija noklausījies viņu sarunā, un, redzēdams to, ka Viņš labi tiem atbildējis, jautāja Viņam: Kurš ir no visiem augstākais bauslis? 29. Bet Jēzus atbildēja viņam: Augstākais bauslis no visiem ir: klausies, Izraēl, Kungs tavs Dievs ir vienīgais Dievs. 30. Un tev būs Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no visa sava prāta, un no visa sava spēka. Šis ir augstākais bauslis! 31. Bet otrs ir šim līdzīgs: tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Cita baušļa, lielāka par šo, vairs nav.
32. Un rakstu mācītājs Viņam sacīja: Labi, Mācītāj! Tu patiesību teici, ka viens ir Dievs, un nav cita, kā Viņš vien. 33. Un Viņu mīlēt no visas sirds un no visa prāta, un no visas dvēseles, un no visa spēka, un savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu, tas ir vairāk par visiem dedzināmajiem un citiem upuriem.
34. Bet Jēzus, redzēdams, ka viņš gudri atbildējis, sacīja viņam: Tu neesi tālu no Dieva valstības. Un neviens neuzdrošinājās Viņam vairs jautāt.
(Mk 12, 28b-34)
_______________________
_______________________
PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKPOSMA XXXII SVĒTDIENA
38. Un Viņš savā mācībā sacīja tiem: Sargieties no rakstu mācītājiem, kam patīk staigāt garos svārkos un saņemt sveicinājumus tirgus laukumos, 39. Un sinagogās sēdēt goda vietās, un pirmajās vietās mielastos, 40. Kas garu lūgšanu iemesla dēļ aprij atraitņu namus; šie saņems smagāku sodu.
41. Un Jēzus, sēdēdams iepretim upuru lādei, redzēja, ka ļaudis meta naudu upuru lādē; un daudzi bagātie meta daudz. 42. Bet viena nabaga atraitne atnākusi iemeta divas artavas, kas ir viens kvadrants, 43. Un Viņš, pieaicinājis savus mācekļus, tiem sacīja: Patiesi es jums saku, ka šī nabaga atraitne vairāk iemetusi nekā visi, kas upuru lādē tika metuši. 44. Jo visi meta no tā, kas viņiem bija lieks, bet šī upurēja no savas nabadzības visu, kas tai bija, - visu savu uzturu.
(Mk 12,38-44)
_______________________
_______________________
PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKPOSMA XXXIII SVĒTDIENA
24. Bet tanīs dienās pēc tām apspiešanām saule aptumšosies, un mēness nedos vairs savu spīdumu, 25. Un zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi sakustēsies. 26. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebešos lielā spēkā un godībā. 27. Un tad Viņš sūtīs savus eņģeļus un sapulcinās savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes gala līdz debesu augstumiem. 28. Bet mācieties līdzību no vīģes koka! Kad jau tā zari kļūst maigi un lapas plaukst, tad ziniet, ka vasara tuvu. 29. Tā arī jūs, kad redzēsiet to notiekam, ziniet, ka Viņš tuvu durvju priekšā. 30. Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks. 31. Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs. 32. Bet par šo dienu vai stundu neviens nezina: ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, tikai Tēvs.
(Mk 13,24-32
_______________________
_______________________
PARASTĀ LITURĢISKĀ LAIKPOSMA XXXIV SVĒTDIENA
33. Tad Pilāts jautāja Jēzum: Vai Tu esi jūdu Ķēniņš? 34. Jēzus atbildēja: Vai tu pats no sevis to saki, vai citi tev par mani stāstījuši? 35. Pilāts atbildēja: Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un augstie priesteri nodeva Tevi man. Ko Tu esi darījis? 36. Jēzus atbildēja: Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, tad mani kalpi cīnītos par to, lai es netiktu nodots jūdiem. Bet tagad mana valstība nav no šejienes. 37. Tad Pilāts sacīja Viņam: Tātad Tu esi Ķēniņš? Jēzus atbildēja: Tu saki, ka esmu Ķēniņš. Tāpēc es esmu dzimis un tāpēc pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas no patiesības ir, klausa manu balsi.
(J 18,33b-37)
_______________________
